Raksti · 2026-09-15
Koka palete: Latvijā ar nodokli, Dānijā bez maksas
Latvijā koka palete ir ar nodokli apliekams iepakojums. Dānijā atkārtoti lietojama Eiropalete nemaksā neko, bet pārdevējam tā jāņem atpakaļ.
Viena un tā pati palete, viena un tā pati ES direktīva, divas valstis. Latvijā tā ir ar nodokli apliekams iepakojums, un nodokļu iestāde to nosauc rakstiski. Dānijā tā var nemaksāt neko. Neviena no valstīm nekļūdās, un, ja sūti uz paletēm, starpība ir nauda.
Vai palete vispār ir iepakojums?
Jā, un tas nav uzskatu jautājums. VID to pasaka tieši: komercuzņēmumam nav piešķirts atbrīvojums no nodokļa samaksas par preču iepakojumu, tāpēc nodoklis par koka paletēm un plastmasas iepakojumu ir jāmaksā un pārskats ir jāiesniedz.
Ja līdz šim paletes uzskatīji par inventāru, nevis par iepakojumu, šo teikumu ir vērts izlasīt divreiz.
Cik Latvija par to prasa?
Latvijā nav iepakojuma ražotāju reģistra. Ir dabas resursu nodoklis — DRN — ko maksā par iepakojumu, kas realizēts Latvijā vai izmantots savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Koksne ir viena no materiālu rindām.
Uzbūve, pēc pašu iestāžu vārdiem:
- Pārsniedz 300 kg izlietotā iepakojuma kalendārā gadā — ieskaitot depozīta iepakojumu — un vai nu jāslēdz līgums ar apsaimniekotāju, vai jāizveido sava sistēma.
- Jāreģistrējas VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē trīs mēnešu laikā no pārsniegšanas dienas.
- Pārskats iet uz VID, nevis VVD: reizi ceturksnī, līdz nākamā mēneša 20. datumam, samaksa līdz 23.
- Ja nodoklis pēc pamatlikmēm gadā nepārsniedz 142,29 EUR, pārskatu iesniedz reizi gadā.
- Un, ja nav pārstrādes pienākuma, nevar pamatot materiālu un svaru un apjoms paliek zem 300 kg, likums nosaka 120 EUR gadā.
Tieši dalība apsaimniekotāja sistēmā ir tā, kas dod atbrīvojumu no paša nodokļa. Mūsu Latvijas lapā ir avoti un tas, kas vēl nav noskaidrots.
Un Dānijā?
Pretēja atbilde par to pašu priekšmetu. Uzņēmums, kas pirmoreiz Dānijā laiž tirgū atkārtoti lietojamas paletes — Eiropaleti, kas konstruēta atkārtotai lietošanai un pārdota tālāk citiem, kas to lieto atkārtoti — nemaksā kolektīvajai sistēmai par tās apsaimniekošanu.
Bet pienākums nepazūd, tas maina formu. Pārdevējam palete jāņem atpakaļ, kad to vairs nelieto atkārtoti, un pašam jāsakārto tās atkritumi. Bez maksas nav tas pats, kas pabeigts.
Dānijas pašas sliekšņi ir citur: 8 tonnas ziņošanas detalizācijai, 14 dienas pirms sākuma, reģistrācija Dansk Producentansvar. Tie ir Dānijas lapā.
Kāpēc atbilde ir pretēja?
Tāpēc, ka abas valstis atbild uz dažādiem jautājumiem.
Latvija apliek materiālu, kas laists tirgū. Palete ir koks, kokam ir likme, nodoklis seko. Atkārtota lietošana nav tas, pēc kā likme ir piesieta.
Dānijā darbojas ražotāja atbildība, un tā ir par to, kas maksā par atkritumiem — bet palete, ko turpina lietot atkārtoti, atkritumus vēl nerada, tāpēc to izņem no sistēmas un pārdevējam atstāj atpakaļņemšanas pienākumu.
Viens priekšmets, divas juridiskas teorijas, divi rēķini. Neviens kopsavilkums, kas "ES iepakojuma noteikumus" uzskata par vienu lietu, tev to nepateiks.
Un ja palete atkal aiziet no valsts?
Abas valstis izlaiž, un abas to padara par pierādīšanas, nevis apgalvošanas pienākumu.
Latvija: nodokli par iepakojumu, kas noņemts, preces izpakojot vai pārpakojot pirms realizācijas, maksā par to periodu, kurā izpakots. Bet, ja ieved preces iepakojumā, izpako un šo iepakojumu izved ārpus Latvijas — vai izmanto citu izvedamu preču iepakošanai — un to var dokumentāri pamatot: nodokli nemaksā, ja ievešana un izvešana notikusi vienā nodokļa periodā, un, ja dažādos periodos, jau samaksāto ieskaita avansa maksājumā.
Dānija: ja pirmais uzņēmums ķēdē var saprātīgi dokumentēt, ka tā iepakotās preces vēlākā posmā aiziet no valsts, šos daudzumus DPA neziņo vispār. Dokumentāciju var pieprasīt pārbaudē.
Izlasi abus vēlreiz un ievēro kopīgo: atvieglojums pastāv, un tas ir vērts tieši tik, cik tava spēja parādīt, kurš sūtījums kurp aizgāja.
Kas maksā, kad izsaiņoju ievestu paleti?
Latvijā — tas, kas izsaiņo, par to periodu, kurā izpakots.
Dānijā no 2026. gada 12. augusta — izsaiņotāja noteikums: dāņu uzņēmums, kas izsaiņo ievestu iepakojumu, pirms produkts nonāk pie gala lietotāja, uzņemas par to ražotāja atbildību.
Divi dažādi juridiski instrumenti, kas nonāk vienā vietā. Ja ved iekšā uz paletēm un noņem tās savā pagalmā, tā palete abās valstīs ir kļuvusi tava.
Kas nav noskaidrots, un mēs to pasakām
Šeit lielākā daļa ceļvežu apklust, tāpēc lūk godīgais abu stāvoklis.
Latvija, zem 300 kg. Vai nodoklis vispār jāmaksā zem sliekšņa, neizšķir neviens atrastais avots. Divi no trim atbilžu dzinējiem, ko mērījām, teica, ka uzņēmums to aprēķina un maksā pats; trešais teica, ka zem 300 kg uzņēmums ir pilnībā atbrīvots no aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas. Noteikumu 120 EUR punkts liek domāt, ka pienākums paliek — bet tas ir secinājums no īpaša gadījuma, nevis apgalvojums. Apstiprināts ir 300 kg kā robeža, virs kuras apsaimniekotāja sistēma kļūst obligāta.
Dānija, 8 vai 10 tonnas. Ministrijas pašas FAQ joprojām saka 8. Vides ministra atbilde parlamentam, kā to atstāsta nozare, saka, ka iepakojuma regula no 2026. gada 12. augusta de minimis slieksni harmonizē uz 10 visā ES — un revidentu uzņēmums nosauc abus skaitļus un piebilst, ka ministrija izmaiņu nav paziņojusi.
Mēs publicējam abus, atzīmētus kā neapstiprinātus, un nosaucam avotus. Tā ir starpība starp lapu, pēc kuras var rīkoties, un lapu, kas skan glīti.
Ko izklājlapa te nespēj
Izklājlapa notur koksnes kilogramus. Tā nezina, ka palete zem sūtījuma 4471 bija Eiropalete ceļā uz Dāniju, bet zem 4472 — vienreizēja palete, kas palika Latvijā, un tieši tā ir starpība starp nulli un likmi par kilogramu. Tā nesaglabā pavadzīmi, kas pierāda, ka palete aizgāja no valsts vienā un tajā pašā nodokļa periodā. Tā neatceras, vai svars bija nosvērts vai novērtēts, gadu vēlāk, kad kāds pajautā.
Nekas no tā nav izklājlapas vaina. Tas ir rīks bez atmiņas, un paletes ir jautājums par kuru sūtījumu, kurā valstī, kurā periodā.
Ko ar to dara Tarafex
Viena rinda uz sastāvdaļu, ar svaru iesaldētu uz sūtījuma rindas tajā dienā, kad sūti, lai skaitlis pārskatā gadu vēlāk joprojām sakristu ar dokumentu aiz tā. Kilogrami pa valstīm — no sūtījumiem, ko jau tāpat esi ierakstījis, un tie paši dati rāda, kas aizgāja un kas palika. Pārstrādātā daļa pēc svara, un sastāvdaļa, uz kuru neviens nav atbildējis, tiek nosaukta, nevis skaitīta kā nulle. Piegādātāji atbild pa saiti bez konta un bez paroles, un atbilde tiek glabāta ar vārdu un datumu.
Ko tas nedara: tas tevi nereģistrē, tas nerēķina naudu, tas neko neiesniedz ne VID, ne DPA, un tas neatzīmēs lauku, uz kuru neesi atbildējis. Kur pats likums nav noskaidrots, lapa to pasaka un nosauc abus avotus.
Dānija un Latvija ir valstu lapas, ko šonedēļ pārskatām.
Avoti: Tarafex valstu tabula; Latvija: VVD, VID; Dānija: Miljøstyrelsen, Miljøstyrelsen: FAQ, DPA, Folketinget, DAKOFA, Beierholm. Pārbaudīts 2026. gada 15. septembrī. Šī ir informācija, nevis juridisks padoms.